Poliski nerunājošais Žeņa nule kā ieradies no Ukrainas. Šostakoviča valša pavadījumā viņš migrācijas dienestā “nokārtojis” uzturēšanās atļauju. Puisis uzsāk darbu identisku māju rindās kādas pilsētas apkaimē, bet par viņa masāžas un terapijas klientiem kļūst turīgās vidusšķiras ļaudis. “Uzticies, es tevi atbrīvošu no sāpēm,” viņš sola pacientiem, nemaz neapzinoties, ka ar savām spējām izmainīs to dzīves. Aiz viņu komforta fasādēm slēpjas melanholiskas skumjas, letālas diagnozes, narkotikas, vientulība un vēlme pēc sapratnes. Žeņa kā mesija ar grūtsirdīgu pagātni dziedē apkaimi, solot atpestīšanu un sniegu.